Evolūcijas teorija

Evolūcijas teorija

Pievienots 15.08.2016

Evolūcijas teorija – Jaunais Bābeles tornis

Darvins, guļot uz nāves gultas, gan atteicās no savas teorijasbabel_.png, bet viņa pret Dieva radītie darbi ir attīstījušies un izplatījušies pa visu pasauli. Visa pasaule ir slima, jo tā uzskata, ka evolūcijas teorija ir zinātne, bet radīšanas teorija cilvēka iztēles auglis. Patiesībā tieši otrādi, jo evolūcijas teorija ir pilnīgs cilvēka iztēles auglis, bet radīšanas teorijai ir spēcīgi pierādījumi. Visa pasaule ir kā liels pierādījums Dieva eksistencei, jo intelektuālais dizains jeb harmoniskie apstākļi, kādi atrodas mums apkārt ir evolūcijas prātam neaptverami.

Tātad Evolūcijas teorija patiesībā pēc savas būtības ir ateisma rašanās, jeb kareivīgs uzbrukums Dieva noliegšanai. Tā deklarē, ka ticība Dievam un Bībele ir mīts. Šīs teorijas ir pilnīgi pretējas, jo neviens nav spējīgs ticēt abām lietām un mēģināt loģiski tās sakombinēt. Jo dziļāk tiek pētītas šīs teorijās, jo izteiktāki pretējas tās ir. Ja radīšanas teorija vēsta, ka cilvēks ir kā garīga būtne, kas spēj mīlēt. Tad evolūcijas teorija vēsta, ka cilvēks nav nekas vairāk par zvēru, kura vienīgais uzdevums ir izdzīvot un pakļaut citus. Šī teorija ir sevis celšana augstāk par pašu Radītāju, tā sludina, ka paši esam visaugstākie valdnieki pār pasauli. Tas ir gluži tāpat kā vēstures liecībās par Bābeles torni, kur cilvēku augstprātība vēlējās kļūt augstāka par pašu Radītāju.

 

Modernā zinātne vai pasakas stāsts?

Evolūcijas teorijas pamata formula:

NEKAS + LAIKS + VARBŪTĪBA = CILVĒKS

NEKAS – Evolucionāri nav spējīgi loģiski atbildēt uz jautājumu, kas bija pirms lielā sprādziena, kas uzsprāga un kāpēc uzsprāga. Lielā sprādziena teorija saka, ka matērija ir radusies no kaut kā, turklāt šis kaut kas ir kaut kā radies no nekā. Šī cirkulārā domāšana ir vērojams arī, runājot par dzīvajām radībām, ka dzīva radība ir radusies no kaut kā un šis kaut kas ir kaut kā radies no netīrumiem, kas nav dzīvs. Bet lai apietu šo faktu, ka kādam ir jārada šī dzīvība, tad tiek izveidots „riņķa dancis”, kas, vienkārši sakot, neko nepierāda, bet apmāna cilvēkus.

LAIKS – Tas patiesībā norāda uz deģenerāciju, nevis evolūciju. Jo vairāk laika, jo mazāka izdošanās iespējamība. Evolucionāri iztēlojas, ka laiks var atrisināt visas problēmas, jā varbūt salauztu mīlestības sirdi, bet ne to, ka nekas var kļūt par kaut ko. Laiks nav palīdzība šīs teorijas risinājumam. Biomolekulas ārpus dzīvojošas sistēmas sliecas laika gaitā degradēties nevis pilnveidoties. Laiks patiesībā pat sadala sarežģītas sistēmas kā, piemēram, DNS. Laiks ir kā nezināšanas aizbildinājums, par ko norāda nepārtrauktais Zemes vecuma pieaugums, kurš 20. gs. sākumā no dažiem simts miljoniem gadu nu ir mūsdienās izaudzis līdz 4.6 miljardiem gadus lielam vecumam.

VARBŪTĪBA - Slavens Britu matemātiķis un astronoms Fred Hoyle ir aprēķinājis varbūtību, ar kādu ir šī teorētiskā iespējamība, kur viena šūna spēj kļūt par primitīvu vidi. Tas ir 1 no 1040000 jeb tas ir 1 pret 40 tūkstoš nulles vēl klāt pēc šī skaitļa. Tātad šī varbūtība ir praktiski neiespējama, jo pat teorētiska iespējamība to pielīdzina absolūtai neiespējamībai. Pat neiekļaujot tālākās attīstības varbūtību, kur šī primitīvā vide kļūst par augstu attīstītu būtni, kura spēj mīlēt.

 

Evolucionāru (ne)pierādījumi

Divi galvenie evolucionāru pierādīšanas faktori ir fosilijas un mutācijas.

Fosilijas

Tāpat nav izskaidrojums fakts, ka ja jau pēc evolūcijas teorijas viss mainās, tad kāpēc nav līdz šim mainījusies neviena dzīvība, lai cik ilgi zinātnieki pētītu un tērētu lielas naudas izpētei, joprojām nav atklāts neviens vienšūnis vai cita radība, kas daudzo pēcnācēju rezultātā kļūtu par citu dzīvu radību. Primitīvas radības spēj sevi reproducēt miljardiem un vairāk reižu vienas dienas laikā, bet vēl līdz šim brīdim amēba radīs amēbu baktērija radīs baktēriju. Nekas nemainīsies, lai arī cik miljardus gadu laiku zinātnieki tam pievienotu, tās nemainīs sevī ietverto DNS kodu. Šis ir ļoti sāpīgs punkts evolucionāriem, jo fosilijās nav atrasta neviena, dzīvnieka pārejas suga. Arī zinātnes doktori – Patterson, Raup un Eldredge pavadīja visu savu dzīvi, lai pētītu un analizētu fosilijas. Viņi pavadīja dienu no dienas, lai izpētītu fosilijas un viņu viedoklis būtu jāņem vērā visiem. Šie zinātnieki nonāca pie slēdziena, ka nepastāv pārejas sugas, kas norādītu par kāda dzīvnieka iepriekšējo stadiju. Tātad bez pārejas sugas nevar pastāvēt evolūcija, jo tā jau ir evolūcijas būtība. Patiesībā visdziļākajos nogulsnes slāņos ir atrodamas fosilijas, kuras ir daudz lielākas un sarežģītākas būtnes. Šajos slāņos nav sastopamas pusgovis, puscūkas vai pussuņi, kas būtu bijuši šo dzīvnieku pirmsākumi. Paši evolucionāri to dēvē par fosiliju evolūciju spraugām, jo nav pierādījumu, kas par to liecinātu. Fosilijās ir sastopami tādi paši dzīvnieki un augi, kas ir sastopami arī mūsdienās.

 

Mutācijas

Mutācija ir gēna bojājums jeb bojājums vienai DNS vienībai. Ir svarīgi atzīmēt,Evolūcijas teorija, mutants ka tas ir bojājums nevis uzlabojums. Mutācija ir otrs svarīgākais evolūcijas teorijas aspekts. Evolūcijas teorija māca, ka pēcnācēji ir radušies mainoties DNS sastāvam, kura rezultātā rodas mutanti. Mutāciju rezultātā radušās jaunas sugas, kā, piemēram, cilvēks. No šīm mutācijām izdzīvo stiprākie mutanti, kuri arī rada pēcnācējus. Bet patiesībā izmainot DNS sastāvu indivīdam, tad tam var rasties tikai kroplības. Un lai kā zinātnieki eksperimentētu ar mutantiem, tie vienmēr piedzimst sterili jeb nav spējīgi radīt pēcnācējus, kā, piemēram, Mūļi. Lasot evolūcijas teoriju brīžiem var sākt likties, ka šī teorija kādam ir ienākusi prātā pēc kādas zombiju filmas noskatīšanās vai no „pārbagātas” fantāzijas. Jo tas, ko mēs redzam ir nevis kādas nejaušības rezultāts, bet gan harmonija un augstākā saprāta kārtība mums visapkārt. Evolucionāri jeb NeoDarvinisti savās teorijās iekļauj, ka šīs mutācijās no mazākas radības spēj kļūt lielākas radības, kā piemēram , no vienšūņa izveidojas dinozaurs. Bet neizpēta, ka patiesībā mutācijas padara mazākus un vājākus. Mutācijas vai nu nogalina vai padara ļoti vājus un nepilnīgus, bet ne spējīgas radīt jaunu pilnvērtīgu sugu. Kā, piemēram, Černobiļa, ir vieta, kur stipras radiācijas rezultātā ir radušās jaunas mutācijas, un, jāpiezīmē, ka šīs mutācijas nav dzīvotspējīgas un reproducēt spējīgas.

 

Evolūcijas teorijas radītās sekas

Pati teorija ir vienkārši interesants dažu cilvēku pieņēmums, bet teorijas radītās sekas ir izteikti drausmīgas. Šī teorija ir patiesībā ļoti liels drauds cilvēcei, tā aicina cilvēkus kļūt par dzīvniekiem un seksa kultu padarīt par vispārpieņemtu normu. Darvinisti arī deklarē, ka cilvēks nav nekas labāks par dzīvnieku un ka mums arī būtu jārīkojas gluži tāpat kā dzīvniekiem. Evolūcijas jēdziens norāda, ka mēs esam tikai dzīvnieki, kas izveidojušies no pērtiķiem. Tas ir kā liels ļaunums, kas cilvēkus prātus ir padarījis par dzīvniekiem – slepkavības, smagas narkotikas, aborti un citas lietas ir tikai dažas sekas cilvēka dzīvniecisko tieksmju attīstībā, pat vēl sliktāk tie uzskata, ka homoseksualitāte ir augsts evolūcijas attīstīts līmenis, kuru nevajadzētu aizliegt. Tas viss norāda, ka vairs nepastāv nekādi morālie standarti un likumu paklausība, nav nākotnes un nav cerības. Tad pēc šīs teorijas spriežot, mēs neesam pēc savas būtības nekas vairāk par mežoņu un zvēru dārzu. Šī teorija nu jau pusotra gadsimta laikā ir ienākusi visās sfērās - morālē un ētikā, biznesā, zinātnē un, protams, valdībā.

Evolūcijas teorija ir neskaitāmas reizes apgāzta, bet kāpēc masu medijos tiek sludināts, ka evolūcija ir pierādīta un tas ir jāpieņem kā fakts. Patiesībā tas ir pārāk aizdomīgi, jo visas pazīmes norāda, ka kāds pat vēlas evolūciju pierādīt par spīti zināmajai patiesībai. Jo kā gan valdība spēs mūs kontrolēt, ja mēs paļaujamies tikai uz Dieva dotajiem principiem. Tas tikai norāda to, ka šī teorija bija tikai kā labs ierocis, lai pakļautu visu sabiedrību. Šie ateisti ir pārņēmuši visas publiskās skolas un deklarē, ka tikai evolūcija būtu jāmāca skolās, kur evolūcija tiek pasniegta kā zinātne un fakts.

Komunisma un Nacisma mīlētais Marksisms ir ļoti saistīts ar darvinismu. Kurš propagandē, ka ne tikai dzīvniekiem ir mežonīgi jācīnās, lai izdzīvotu, bet visai sabiedrībai vajadzētu tā rīkoties. Jaunā teorija māca, ka tikai pakļāvīgie izdzīvos un visi pārējie, kas nepakļaujas kontrolei, ir jāiznīcina. Jebkuru, kas domāja savādāk, izslēdza no sabiedrības. Par, ko mūsu latviešu sabiedrība labi atceras. Latvieši, esiet modri un saredziet, kas notiek mums apkārt!

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs

Neesi reģistrējies?

Aizmirsi paroli?

Raksta atsauces

Commentary on the Torah with by Richard Elliot Friedman, 2003

Bībele, 1965. Gada izdevuma revidētais teksts ar pielikumiem

Marshall - The Case of Inelligent Evolution

Vance Ferrel - The Evolution Cruncher

Gitt - Information, Science and Biology

Kent Hovind semināru sērijas