Dzīvības koks

Dzīvības koks

Pievienots 16.08.2016

dzivibas_koks.png
Šajā attēlā esmu ilustrācijas veidā attēlojis simbolus, kurus lietošu šajā rakstā. Lai spētu pilnvērtīgāk izprast sekojošo tekstu, iesaku iedziļināties šo simbolu nozīmēs. Šie simboli apzīmē mūsu reālo pasauli, kurā dzīvojam jeb Dieva attiecības ar cilvēku. Daba, ko Dievs ir radījis, patiesībā, ir kā uzskatāms piemērs visiem dzīves likumiem, tāpēc dabas izprašana mums dod dziļāku izpratni par mums pašiem.

 Dzīvības koks (Ješua `haMašiah) ir Dieva žēlastības dāvana ikvienam augam (cilvēkam), lai aicinātu atgriezties no sevis kaltēšanas (grēkošanas). Dzīvības koks, kurš nekad nenokalst ir mūžīgās dzīvības saikne ar Radītāju. Tas ir aicinājums gūt dzīvības sulu, spēku un mūžīgu labsajūtu. Saņemt visu nepieciešamo, lai ikviens zars (Ješua cilvēks) justos pilnīgs. Ikvienu augu (cilvēku)Dievs ir radījis unikālu, tāpēc Dievam ir svarīgi atgūt ikvienu nonīkušo augu, kas dzen saknes slimo un nokaltušo augu pilnajā dārzā (mūsu pasaulē). Ikvienam augam sevi kā zaru ir iespēja piepotēt klāt dzīvības kokam, ja tas to vēlas. Pretēji, pēc dabas skatoties, tas iznīks lielajā nezāļu pilnajā dārzā. Dievs šo dzīvības koku ir devis mums kā žēlastības dāvanu. Tikai paša auga lepnība var traucēt sevi piepotēt klāt pie dzīvības koka. Nepievienošanās šai Dieva daļai novedīs augu melnzemē un iznīcībā, jo nav citu ceļu kā augt Dieva dārzā kā tikai caur dzīvības koku. Viss dārzs jau ir samaitāts, tas ir pārpildīts ar nezālēm un nokaltušiem zariem, tajā vairs nav vietas jaunai sēklai.
 Ir jāatceras, ka bez dzīvības koka pastāv arī negaiss jeb postītājs, kurš ir pretinieks pašam Radītājam. Šis postītājs, kurš kā negaiss vai liels sausums aicina ikvienu tikt nopostītam. Postītājs ir kā vajadzīga dārza sastāvdaļa, jo ja viņš nebūtu vajadzīgs, Radītājs to likvidētu. Šis postītājs (sātans) liek zaram kļūt lielākam un stiprākam, jo pretējā gadījumā negaiss zaru nolauzīs jeb sausums to nokaltēs. Tas palīdz pašam zaram saprast, ko zars vēlas. Vai tas vēlas dzīvot, vai tas vēlas mirt.

 Pirms dzīvības koks vēl nebija nācis virs zemes, cilvēki paši kā augi centās dzīt saknes (vienoties ar Dievu) un stiprināties ticībā un tieksmē pēc Dieva gaismas. Tomēr nespēja saknes izdzīt noveda pie sevis kaltēšanas un iznīkšanas. Tas arī bija lielo Grēku Plūdu iemesls, iznīcināt apkaltušo dārzu (cilvēci) un radīt jaunu augsni, lai slimie augi neaizēnotu un netraucētu jaunajiem augiem dzīt saknes un tiekties pēc Gaismas (Dieva). Bet brīdī, kad apkaltušie zari atkal bija pārņēmuši visu dārzu, Radītājs apžēlojās un deva visiem dārza augiem pēdējo iespēju - dzīvības koku, kas aicina tam pievienoties. Tas ir vienīgais ceļš, kā būt auglīgam, jo nokaltušie augi, šobrīd jau ir pārņēmuši visu dārzu. Visi, kas ir piepotējušies pie dzīvības koka, gūst dzīvības spēku, lai spētu izaugt šajā dārzā. Jo vēlāk, kad pats dārznieks jeb Radītājs nāks uz savu dārzu, tad Tas to sakārtos. Dārznieks likvidēs visus nokaltušos un atstās, tikai dzīvos un stipros. Dievs nāks savu dārzu sakārtot vēl tikai pēdējo reizi, un tad viss vecais dārzs tiks nolīdzināts un tiks atstāti tikai saknēs stiprie, auglīgie augi un dzīvības koks ar milzīgu daudzumu piepotētajiem auglīgajiem zariem.
 Bet nepietiek, ka esi piepotēts tev tava zara saikne (ticība uz Dievu) ir jāstiprina no visas savas būtības. Tas ir klupšanas akmens ļoti daudz zariem (cilvēkiem), jo pretējā gadījumā, ja nemīlēsi koku (Ješua) un nestiprināsi saikni, koks tev dzīvības spēku nedos. Tad tu nokaltīsi un aiziesi melnzemē. Sevis kaltēšana ir savas labsajūtas bojāšana, tā neļauj tev priecāties un izsūc spēku. Jo būt ciešā saiknē ar dabu (Dievu) ir vislielākā bauda, kas augam ir iespējama. Bet apzināta grēkošana un cerēšana, ka Ješua mani izglābs, būtu kā sevis kaltēšana un gaidīšana, kad tapšu nokaltēts un nolauzts no dzīvības koka. Lai arī koks ir žēlsirdīgs un gatavs ikvienu izcelt no visdziļākās bedres, bet tomēr Viņš nepieļaus savā dzīvības kokā palikt nokaltušam zaram (cilvēkam), kurš posta visu koku. Citiem vārdiem, Viņš dos spēku pat visslimākajam zaram atkal celties un kļūt auglīgam, bet, ja zars turpinās kaltēt un nenesīs augļus, tad zars negūs dzīvības spēku. Zars nevar izdzīvot, ja tas nepakļaujas paša koka dotajiem principiem. Tas nespēj gūt sakņu dzīvību, ja tas neatzīst pašu koku.

 Arī es esmu piepotēts šim dzīvības kokam un tā ir lieta, par kuru es priecājos no visas savas būtības. Bet nu ir viss manās rokās. Vai es būšu tik spējīgs, lai no sirds mīlētu Gaismu (Dievu) visas savas dzīves garumā. Tiekties pēc Viņa un kļūt par auglīgu zaru nevis atmetamu. Lūk, tā ir mana atbildība, jo es nevaru būt pārliecināts par Radītāja izvēli. Daudz esmu sevi kaltējis (grēkojis), jo postītājs valda pār dārzu (Zemi). Nevienam kā tikai pašam Radītājam ir zināms, kurš zars turpinās dzīvot, kurš nē. Tikai pats koks izlems, kuram zaram dot spēku, kuram nē, tāpēc arī es esmu nolēmis savā dzīvē izdarīt vismaz 7 labus darbus. Šie augļi (darbi) ir kā aicinājums kokam dot dzīvības spēku man kā zaram un apžēlot man manu kaltēšanu (grēkošanu), lai Koks caur mani var nest bagātīgu ražu.

Kādi ir zara uzdevumi?

  • Zara uzdevums ir mīlēt Radītāju, tiekties pēc Radītāja gaismas būt pazemīgam un pakļauties Viņa radītajiem dzīvības likumiem.
  • Zara uzdevums ir augt, kļūt lielākam un stiprākam jeb stiprināt saikni ar dzīvības koku.
  • Zara uzdevums ir dot ziedus, ziedēt un apputeksnēt arī citus.
  • Zara uzdevums ir nest bagātīgu ražu.
  • Zara uzdevums ir, Sabatā (Sestdienā) jeb radīšanas nedēļas pēdējā dienā, veltīt savu uzmanību Radītājam un atpūsties no ikdienas.

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs