Sākumā bija Vārds

Sākumā bija Vārds

Pievienots 16.08.2016, sagatavoja Ainars Laukšteins

  Šis raksts nav pilnīgs un katrs, kas to lasa, ir tiesīgs to papildināt no tā, kas tamsakuma_bija_vards.png ir atklājies, jo pēdējos laikos atziņa vairosies. Jau pati pasaule rāda, ka ir pienācis pēdējais laiks, nekad vēl tik daudz informācijas nav spēts iegūt tik ātrā laikā – internets, televīzija, radio, mobilie un stacionārie telefoni, fakss, prese un vēl daudz dažādi informācijas nodošanas veidi rāda par laikmeta maiņu – informācijas laikmets. Šis ir laikmets, kad ir iespējas izzināt vēsturisko patiesību un pievērsties patiesībai, jo patiesība dara mūs brīvus.

 

  Ja gribi zināt kas ir patiesība un kas meli, skaties, kā bija sākumā – garā saņemta gudrība, kas izmainīja manu dzīvi un nekad nav mani pievīlusi (ja vien esmu spējis ieskatīties pašā sākumā).

 

  Sākumā bija Vārds, Vārds bija ar (pie) Dievu un Vārds bija Dievs (Johanāna ev. 1-1). Šie vārdi norāda, ka Dievs un viņa Vārds (Vārds kas tapa miesa - Ješua) ir bijuši pašā sākumā un ir viens Dievs un ka caur šo Vārdu un šai Vārdā viss ir radīts. Vārds דְּבָרִים - debarim [vārdi] ir arī vēl viena nozīme, proti, ‘vēsture’, tas nozīmē, ka Dievs vārdā saredz tā vēsturisko nozīmi, nevis cilvēku pieņemto, izmainīto nozīmi) tiek rakstīts ar lielo sākuma burtu, kas nozīmē, ka runa ir par pašu Dievu un viņa izteiktie vārdi un vārdu piepildījums, darbi, norāda uz paša Radītāja būtību. Jau pašā Bībeles sākumā Moše מֹשֶה - paņemtais (glābtais) no ūdens (Mozus vārds nespēj izteikt šī cilvēka būtību)) 1- 3 ir rakstīts: un Dievs sacīja: "Lai top gaisma." Un gaisma tapa. Dievs visu radīja to nosaucot vārdā un izsakot kam jānotiek. Pirmo Dievs radīja gaismu, nevis sauli vai kādu no debess spīdekļiem, tā bija gaisma kas nāk no paša Dieva, kas visām radībām ko Dievs radīja pēc tam, deva gaismu (šī gaisma bija spožāka par saules gaismu jo tajā bija gudrība, patiesība, mīlestība, žēlastība, lēnprātība, pacietība, ..., visas Adonai īpašības).

 

   Nosaucot vārdā savu radību Radītājs šai vārdā ielika visas savas radības īpašības un šis vārds radībai noteica viņa būtību. Vārdā bija radības izskats, viņa rakstura īpašības, viņa piederība, sūtība, nozīme, dzīves ilgums, pēcnācēju radīšana un visas šīs informācijas nodošana nākošām paaudzēm. Interesanti, ka visas radības tika radītas, lai nodrošinātu virs zemes līdzsvaru un harmoniju. Iztrūkstot tikai vienai no radībām, šī harmonija lēnām, bet neatgriezeniski zustu (cik daudz šodien ir izmirušu dzīvnieku sugu, augu valsts...?!!). Visu, ko Radītājs radīja, viņš radīja cilvēkam, lai cilvēks virs zemes varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un priecāties par Radītāja gudrību visu to radot. Pirms cilvēks אָדָם - adam) tika radīts, Adonai viņam radīja apstākļus pilnīgai un harmoniskai dzīvei. Harmonija bija gan dabā (miesīgā harmonija), gan garā (gaisma nāca no paša Dieva). Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja (Moše 1 - 27), šeit ir skaidri pateikts ka pirmais cilvēks bija gan vīrietis, gan sieviete, tas ir, viņā bija abi dzimumi (kristietībā maldīgi māca ka pirmais tika radīts vīrietis) un viņš bija spējīgs radīt pēcnācējus. Pēc Dieva tēla viņš tika radīts, spējīgs domāt, spriest un izvēlēties, pieņemt pareizos lēmumus un atbildēt par savu rīcību. Tikai tad, kad cilvēks redzēja, ka dzīvnieki bija radīti pa pāriem un viņš noskuma, Radītājs cilvēku iemidzināja un pārradīja, atdalīja cilvēka vīrišķo un sievišķo pusi (nevis no ādama ribas radīja sievieti) un radīja vīrieti un sievieti.

 

  Šī raksta mērķis nav stāstīt par radīšanu, bet vārda būtību. Cilvēki ir pieraduši lietot (izteikt) vārdus pa labi un pa kreisi, bet vai esam aizdomājušies par sekām ko tās rada? Adonai norāda, ka par ikkatru izteikto vārdu būs jāatbild, vai to spēsim...?

 

  Jau Torā (Mozus grāmatas) lasot par Ābramu un Sāraju varam uzzināt par personvārda spēku. Ābramam (kalnu tēvs) un Sārajai nebija bērnu, kad Visuvarenais nomainīja viņu vārdus uz Ābrahams אַבְרָהָם – Avraam – tautu tēvs) un Sāra שָׂרָה – pavēlniece, saimniece), Ābrahams saprata Adonai gudrību un zināja ka apsolītais dēls noteikti piedzims kas arī notika, Sāra dzemdēja deviņdesmit (!) gadu vecumā, Ābraham jau bija simtu divdesmit (!) gadu. Cilvēka vārdā ir ierakstīta viņa būtība, viņa stiprās un vājās puses, izmainot vārdu (ja to maina pats Radītājs), izmainās cilvēka liktenis. Arī Jaunajā Derībā ( הברית החדשה - `Habrit `Hahadaša) Ješua mainīja savu mācekļu vārdus – Šimonam (Sīmanim) deva vārdu Kifa (akmens, klints (Pēteris)), Jaakobu Ben-Zavdaju (Jēkabu, Zebedeja dēlu), Johanānu, Jaakoba brāli (Jāni, Jēkaba brāli) nosauca par Bnei-Regeš (burtisks tulkojums- jūtu dēli (Boanergi)). Tā arī Ješua parādīja pasaulei ka personvārdam ir spēks, jo šie Ješua sūtņi (apustuļi- ἀπόστολος, apostolos — "ziņnesis") nemainot savus vārdus nespētu piepildīt savu misiju. Bībelē ir aprakstīti vēl vairāki šādi vārda maiņas gadījumi, vai tā ir nejaušība...? Neticu nejaušībām, jo Vārds mums māca: ko sēsim, to pļausim. 

 

  Vārds ir sēkla kas atraisa mūsu vai apkārtējo rīcību. Mēs taču pildam mūsu darba devēju pavēles, norādījumus, tāpat tas notiek arī garīgajā pasaulē. Stāv rakstīts, ka mums kalpo eņģeļu miriādes, viena no kalpošanām ir pienest mūsu izteiktos vārdus Visuvrenajam (ne tikai lūgšanas kas vērstas uz Adonai). Nebrīnīsimies par mūsu valdības vīru un sievu biežajām kļūdām, tā ir atbilde uz tautas patstāvīgajām nievām un valdības zākāšanu, vai mēs vēlamies šo vārdu piepildījumu uz sevi? Tauta ir savas valdības cienīga....(ko tā izrunā, to arī saņem)

 

  Visa kristīgā pasaule pielūdz Dieva Dēlu un katra tauta viņu nosauc savādāk (Jēzus Kristus, Jesus Hristos, Džīzas Krais, Jesuos Kristos u. t. t.). Vai šie Ješua ישוע - JAHVE glāb vai JEHOVA glāb, tāpat kā Visuvarenā Vārds ir cēlies no saknes JHVH un tajā ir ietvertas visas 13 ebreju tautas ciltis, kas nozīmē: ‘’Ješua glāb savu izredzēto (radīto) tautu un Ješua un JHVH ir viens Dievs) `haMašiah (svaidītais ar eļļu - valdnieks) vārda atdarinājumi spēj ietvert sevī Viņa būtību? Atbilde ir – nē, ne tikai tādēļ, ka šie atdarinājumi neietver sevī jūdu saknes, bet Jēzus vārds ir cēlies no pagāniskām saknēm, par ko iepriekš rakstā ‘’Dieva Dēla vārds’’ ir uzsvēris Dāvis. Un nenovērsies ne no viena no šiem vārdiem, ko es jums šodien pavēlu, ne pa labi, ne pa kreisi, ka tu nesekotu citiem dieviem un tiem nekalpotu (5 Moše 28-14), vai šos vārdus attiecināsim tikai uz baušļiem un bauslību, vai varbūt tomēr sāksim domāt nopietni un to attiecināsim uz visu Adonai teikto?! Ja ticam evaņģēlijam (no grieķu vārda εὐαγγέλιον, euangelion (eu- "labā", - angelion "vēsts")), vārdu Ješua viņa mātei Mirjamai (Marijai) un Josefam (Jāzepam) nosauca Adonai eņģelis (Lukas 1-31). Iepriekš jau pieminēju par vārda nomaiņu Ābramam un Sārajai un kas mainījās viņu dzīvēs pēc tam, bet kā ir ar Ješua `haMašiaha vārdu, kas mainījās pēc šīs nomaiņas? 

 

  Nikejas koncils 325. gadā pieņēma lēmumu izmainīt teju vai visus Svēto Rakstu personvārdus, arī Ješua vārdu, lai nebūtu nekā kopīga ar ,,Dieva nolādēto tautu’’, jūdiem. Tai pašā laikā tika izmainīti svētku laiki svinamās dienas, ieviests Gregoriāņu saules word.jpgkalendārs, baznīcās ienāca tumsa un elkdievība, kas lielākā vai mazākā mērā notiek arī šodien. Romas imperators Konstantīns ar likumu nolika Jēzus Kristus (Ιησούς  Χριστός) vārdu lietot Ješua `haMašiah vārda vietā, nepaklausības gadījumā notika represijas, pat nāves sodi. Draudze sadalījās uz tiem kas sekoja Ješua un izgāja no baznīcām un tiem kam bija vienalga ko pielūgt, vai tiem, kuriem ar varu un nāves draudiem piespieda pielūgt citu vārdu. Jūdi izgāja no draudzēm un pret viņiem sākās represijas, antisemītisma gars svinēja savu uzvaru. Bija jāpaiet trīssimt gadiem, līdz cilvēki šos melus pieņēma par patiesību. Atcerēsimies viduslaikus ar krustnešu kariem, inkvizīcijām Jēzus Kristus vārdā. Sātans svinēja uzvaru iznīcinot miljoniem cilvēku ar baznīcas palīdzību (ebreji to nav aizmirsuši). Līdz pat šai dienai Bībelē, tāpat arī kristiešu draudzēs, valda antisemītisma gars. Nomainot Bībeles personāžu ebreju izcelsmes vārdus ar citu tautu vai tautību personvārdiem, ir pazaudēta šīs vēsts būtība: GLĀBĒJS UN GLĀBŠANA NĀK NO JŪDIEM un tikai un vienīgi caur viņu Mašiahu varam būt glābti. Cik daudzi no ticīgo vidus ir nogriezuši savas pagāniskās saknes un piepotējušies eļļas kokam, tas ir jūdiem? Ir pavisam viegli noprast, kas šis ir par garu kas vadīja cilvēkus ienest Vārdā šīs izmaiņas, bet vai par to ir minēts arī Vārdā? Kā tad ir ar antimašiaha garu, kura vārdu vārda maiņas rezultātā nomainīja uz antikristu? Ja tu lasi šo rakstu, es iesaku par to padomāt un meklēt atbildi.

 

  Šodien ir ļoti liela pretestība pret šo patiesību, pat mesiāniskajās draudzēs nav vienprātības par Ješua un Jēzus vārdu nozīmi, tāpat par Mašiah, Kristus un Mesijas vārdu izcelsmēm un šo vārdu pielietošanu. Ir daudz rakstu vietu gan Torā, praviešu grāmatās, gan Jaunajā Derībā, kur ir brīdināts neiet ne pa labi, ne pa kreisi no šiem vārdiem ko Adonai ir devis, ... neko nepielikt... un ... neatņemt no šiem vārdiem.... Izturēsimies pret Ješua `haMašiah kā pret jūdu Ķēniņu ar cieņu un bijību, kā piederas izturēties Valdnieka priekšā. Vai nav vieglāk nosaukt Adonai īstajā vārdā un titulā, Ješua `haMašiah, nekā meklēt iemeslus to nedarīt? Kā mēs justos, ka mūsu vārdus un uzvārdus katrā valstī izrunātu pēc tās tautas valodas īpatnībām, vai mēs vienmēr saprastu, ka to saka uz mums? Vai tiešām teiciens: svēts ir viņa Vārds, neko nenozīmē?

 

 Es ļoti ceru, ka tu, lasītāj nebūsi vienaldzīgs pret patiesību, jo patiesība dara mūs brīvus un lūgsi Adonai atklāsmi sev un savai draudzei un pastāstīsi to tālāk. Tikai kopīgiem spēkiem ar Adonai palīdzību mēs varēsim soli pa solim attīrīt šo mācību un Ješua draudzi no sārņiem tāpat, kā jūdi iztīrīja un šķīstīja Adonai Templi. Mūsu Templis ir Ješua `haMašiahs, kurš ir bez vainas, šķīsts, vai esam sagatavojuši savās sirdīs šķīstu mājvietu, lai Viņš tur spētu iemājot?

 

 Lai Adonai mums visiem palīdz!

 

Mūsu Tēvs debesīs, tavs svētais Vārds, lai top godā celts. Lai nāk tava Valstība, lai piepildās tava griba šeit virs zemes, kā tā ir piepildīta debesīs. Dodi mums barību, kura mums nepieciešama šodien. Piedod mums mūsu pārkāpumus, līdzīgi tam kā mēs piedevām tiem, kas rīkojušies nepareizi pret mums. Un neieved mūs smagā pārbaudījumā, bet pasargā mūs no Ļaunā. (Jo valdīšana, spēks un slava vienmēr pieder tev! Amen) (Matiķjagu 6:9-13 burtiskais tulkojums)

 

Avinu šebašamaim, jiitkkadaš šimha tavo malhutuha, ease reconha kmo bešamaim ken baarec, et lehem hukenu ten lanu ghajom uslah lanu et hovoteinu, kaašer salahnu gam anahnu lehajveinu, veaļ tevienu lijdei nisajon, ki im halcenu min ghara. Ki leha ghamamlaha veghagvura veghatiferet leolmei olamim. Be šem Ješua Mašiah. Amen. (Matiķjagu 6:9-13 orģinālais lasījums)

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs