Oriģinālvaloda

Oriģinālvaloda

Pievienots 28.08.2016

Ivrits tiek klasificēta kā semītu (vai Šemītu, no Šema, Noah dēla) valoda. Vai ivrits bija tikai viena no semītu valodām tāpat kā kānaāniešu, aramiešu, feniķiešu, akadiešu u.c., kas attīstījusies no citas, daudz senākas valodas? Vai arī ivrits un pārējo semītu valodu saime bija oriģinālā cilvēku valoda?

 

 

Īsa ivrita vēsture no Radīšanas līdz šodienai

Atsaucoties uz Toru, visi cilvēki runāja vienā valodā (1. Mozus 11:1) līdz Bābeles torņa izveidei Mesopotāmijas dienvidu daļā ap 4000. gadu pirms Ješua dzimšanas (ņemts no Merrill F. Unger, "Tower of Babel," Unger's Bible Dictionary, 1977 ed.: 115). Torņa būvēšanas laikā, Visaugstais sajauca cilvēku valodu un izkaisīja tautas pa zemes virsu (1. Mozus 11:7-8).

 

Un tajā laikā šumēri (no Sumeras zemes, zināmas arī kā Šinar - 1. Mozus 10:10), runādami ne-semītu valodā, parādās Mesopotāmijas dienvidos (ņemts no J.I. Packer, Merril C. Tenney, William White, Jr., Nelson's Illustrated Encyclopedia of Bible Facts (Nashville: Thomas Nelson, 1995) 337.). Tiek uzskatīts, ka šumēri ir radniecīgi ar cilvēkiem, kas dzīvo starp Melnās un Kaspijas jūras (ņemts no Madelene S. Miller and J. Lane Miller, "Sumer," Harper's Bible Dictionary, 1973 ed.: 710), zināmiem arī kā skiti - Jafeta, Noah dēla, pēcnācēji (ņemts no Merrill F. Unger, "Scythian," Unger's Bible Dictionary, 1977 ed.: 987).

Aptuveni tajā pašā laikā, kad šumēri parādījās Mesopotāmijā, dienvidos parādījās jauna civilizācija - Ēģipte. Oriģinālā ēģiptiešu valoda ir hamītu (no Hama, Noah dēla), kas arī nav radniecīga semītu valodām (ņemts no Merrill F. Unger, " Egypt," Unger's Bible Dictionary, 1977 ed.: 288).

Šumēru un ēģiptiešu laikā semīti dzīvoja Sumērijā un ceļoja uz rietumiem, uz Kānaāna zemi.

 

Pēc Bābeles torņa, Jafeta pēcnācēji devās uz ziemeļiem ar savu valodu, Hama pēcnācēji devās uz dienvidrietumiem ar savu valodu un Šema pēcnācēji devās uz rietumiem ar savu valodu. "Tāpēc tās vietas vārds tika nosaukts: Bābele, jo tur Tas Kungs sajauca visas zemes valodas, un no turienes Viņš tos izklīdināja pa visu zemes virsu." (1. Mozus 11:9)

 

Kas tad bija tā viena valoda, kurā runāja pirms Bābeles torņa būvēšanas? Kad Visaugstais radīja Ādamu un ar viņu runāja (1. Mozus 2:16), norādot, ka Visaugstais deva Ādamam valodu un šī valoda nāca no paša Radītāja, nevis alu cilvēku urkšķēšanu un vaidu evolūcijas ceļā. Kad skatamies uz Ādama pēcnācēju vārdiem, mēs redzam, ka visi vārdi no Ādama līdz pat Noah un viņa dēliem ir ivrita vārdi - jeb vārdi, kuri ivritā kaut ko nozīmē. Piemēram, Metuzāls (Metusaleh 1. Mozus 5:21) ivritā nozīmē "viņa nāve nesīs" (Grēku plūdi notika tajā gadā, kad viņš nomira). Nav tā, ka šiem vārdiem varētu atrast nozīmi citās valodās, kas nav ivrits. Piemēram, vārds Nimrods, kurš bija no Babilonijas/Sumeras/Šinaras un iespējams arī no Bābeles torņa, ir ne-ivrita vārds. Atsaucoties uz Bībelisko vārdu ciltsrakstiem, Ādams un viņa pēcnācēji runāja ivritā.

 

Pirmā vieta, kur pieminēti ebreji ir 1. Mozus grāmatā 14:13, kur Abrahams tiek nosaukts par ebreju עברי. 2. Mozus grāmatā 2:6 Mozus tiek nosaukts kā viens no ebrejiem עברים un visaur Svētajiem Rakstiem Israēla bērni tiek bieži identificēti kā ebreji. Par ebreju tiek saukts ikviens, kurš ir Ēbera עבר pēcnācējs, Abrahama un Mozus priekštecis (1. Mozus 10:24).

Valoda, kuru izmantoja Ēbera pēcnācēji tiek saukta par ivritu עברית, taču ebreju Svētajos Rakstos tā nekad netiek saukta par ivritu, bet gan par "Kānaānas valodu" (Jesaja 19:18), un par "jūdu valodu" (2. Ķēniņu 18:28, Jesajas 36:11,13, Nehemijas 13:24, 2. Laiku 32:18). Kaut arī ebreju Svētie Raksti neatsaucas uz šo valodu kā ivritu, ir zināms, ka faktiski tā ir tā pati valoda, kā arī apliecina vairāki uzraksti, kas atklāti Israēlas zemē no tā laika posma.

 

Pēc Ķēniņa Dāvida laika, Israēlas tauta sadalījās divās karaļvalstīs, Israēla ziemeļos un Jūda dienvidos. Ziemeļu Israēlas karaļvalsti tika sagūstījuši asīrieši ap 740. gadu pirms Ješua un dienvidu Jūdas karaļvalsti sagūstīja babilonieši ap 570. gadu pirms Ješua.

Šī Babilonijas gūsta laikā ebreji turpināja runāt ivritā, taču tā vietā, lai rakstītu ar tā laika ivrita rakstu zīmēm (bieži sauktu kā paleo-ivritu), tie pieņēma aramiešu kvadrātveida rakstību, lai rakstītu ivritā, un ivrita rakstība tika izmantota tikai ļoti ierobežotā daudzumā, kā daži Svētie Raksti un monētas.

 

Kad ebreji atgriezās no Israēlas zemes ap 500. gadu pirms Ješua, tika uzskatīts, ka ebreji pameta savu valodu un tā vietā runāja aramiešu valodā - valodā, kurā runāja viņu sagūstītāji Babilonijā. "Oxford Dictionary of the Christian Church" pirmajā izdevumā 1958. gadā norādīja: "[Ivrits] vairs nebija runas valoda ap 400. gadu pirms Ješua". Tomēr daudz rakstisku un arheoloģisku pierādījumu tika atklāti pēdējos gados, kas liek parskatīt šo ilgi iesakņojušos teoriju.

Viens no visneatvairākamajiem pierādījumiem par nepārtrauktu ivrita izmantojumu 2. gadsimtā (pēc Ješua dzimšanas) ir vēstule no jūdu Ģenerāļa Šimon ben Kosva, kas tiek datēta ar 135. gadu, kuru viņš rakstīja otrās jūdu sacelšanās pret Romu laikā. Šī vēstule, tāpat kā vairākas citas, tika rakstītas ivritā, nostiprinot faktu, ka ivrits joprojām bija jūdu valoda, pat otrajā gadsimtā pēc Ješua dzimšanas.

Vēstule no jūdu Ģenerāļa Šimon ben Kosva

 

Pēc šī pārsteidzošā pierādījuma par ivrita turpināto izmantojumu, "Oxford Dictionary of the Christian Church" savā trešajā izdevumā (1977. gadā) paziņoja: "[Ivrits] tika izmantots kā runas un rakstības valoda Jaunās Derības laikā."

Kad jūdi, Šimon ben Kosva vadībā, tika sakauti 135. gada sacelšanās laikā jūdi tika izraidīti no zemes un izkliedēti pa visu pasauli, uzsākot Diasporu. Šajā laikā vairums jūdu pieņēma tās zemes valodu, kurā tie apmetās, bet turpināja runāt ivritā sinagogās un Ješivās (reliģiskās skolās), lai mācītu un studētu Toru un Talmudu.

19. gadsimta otrajā pusē Eliezers Ben-Jehuda sāka ivrita atdzīvināšanu kā dzīvu valodu jūdiem Israēlā un, kad Israēlas valsts tika nodibināta kā neatkarīga nācija 1948. gadā, ivrits kļuva oficiālā valsts valoda un atkal dzimtā valoda ebrejiem.

 

 

Senā ivrita piktogrammas

Simbols Nosaukums Attēlojums Nozīme Izruna
א El Vērša galva Spēks, līderis a / e
ב Bet Telts grīdas plānojums Ģimene, nams b / v
ג Gam Pēda Staigāt g
ד Dal Durvis Kustēties, karāties, ieeja d
ה Ḫe Cilvēks ar paceltām rokām Skatīties, atklāt, elpa
ו Vav Telts tapa Pievienot, nostiprināt, āķis v / o / u
ז Zan Kaplis Ēdiens, barot, nogriezt z
ח Het Telts siena Ārpuse, atdalīt, puse h
ט Tet Grozs Apkārtne, saturs, dubļi t
י Jad Roka ar aizvērtu plaukstu Strādāt, mest, pielūgt j / ī
כ Kaf Atvērta plauksta Locīt, atļaut, atvērt, pieradināt k / kh
ל Lam Gana zizlis Mācīt, saistīt, jūgs l
מ Mem Ūdens Haoss, vara, asinis m
נ Nun Sēkla Turpinājums, mantinieks, dēls n
ס Sin Ērkšķis Grābt, nīst, aizsargāt s
ע Gha Acs Skatīties, zināt, ēna gh(ng)
פ Pe Mute Pūst, izbārstīt, mala p / f
צ Cad Taka, pēdu nospiedumi Ceļojums, pakaļdzīšanās c
ק Kuf Saule pie horizonta Kondensēt, aplis, laiks k
ר Reš Cilvēka galva Pirmais, augša, sākums r
ש Šin Divi priekšzobi Ass, saspiest, ēst, divi š
ת Tav Krustām pārlikti mieti Zīme, signāls, piemineklis t

 

 

Pirmā ivrita burta "evolūcija"

Alfabēta evolūcija

Attēls ņemts no http://www.ancient-hebrew.org/alphabet_evolution.html

 

 

 

 

"Es atjaunošu cilvēkiem šķīstu valodu, lai tie varētu piesaukt Kunga vārdu un Viņam vienprātībā kalpot" (Cefanjas 3:9)

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs

Neesi reģistrējies?

Aizmirsi paroli?

Raksta atsauces

http://www.ancient-hebrew.org/language_edenics.html
http://www.ancient-hebrew.org/language_history.html
http://www.ancient-hebrew.org/files/alphabet_chart.gif