Visums

Visums

Pievienots 15.08.2016

    Visums un zvaigznes tika radītas šajā 6 dienu radīšanas periodā. Kas ir minēts "Genesis 1 : 1-31". Ja precīzāk, tad debesis un zeme tika radītas pirmajā dienā, bet debesu spīdekļi tika radīti ceturtajā dienā. Saule tika radīta kā gaismas avots un dienas zīme, bet Mēness kā nakts zīme. Tas liecina, ka Saule un Mēness tika radīti pēc Zemes radīšanas un inteliģentā prāta darbiem, kas nodrošināja visu nepieciešamo dzīvībai uz zemes. Vēl līdz šim evolūcijas zinātnieki nespēj izskaidrot, kā ir radušies visuma mehāniskie procesi un kā tik precīzos leņķos tas viss ir radies kā, piemēram, galaktiku spirāliskā vērpšanās, planētu griešanās ap asi, riņķošana orbītā un citi mehāniskie procesi. Jebkura zinātnieka pieņēmums par izveides procesiem būs tikai interesanta teorija, jo neviens no mūsdienu cilvēkiem nav tik sen dzīvojis, lai ar savām acīm apliecinātu to. Tāpēc nevajadzētu Lielo sprādzienu uztvert kā faktu, bet gan kā interesantu pieņēmumu, jo nav zināms, kas uzsprāga, kāpēc uzsprāga un, kas bija pirms tam. No radīšanas teorijas izejot, evolucionāri bieži uzdod jautājumu, bet kur Dievs radās un, kas bija pirms tam? Tad uz šo jautājumu ir jāatbild, ka Dievs, reizē ar debess spīdekļiem, radīja pašu laiku. Un jāatzīmē, ka šis jautājums patiesībā ir sastādīts nepareizi, jo pirms tam laika jēdziens kā tāds neeksistēja. Lielajā sprādzienā nebūtība nevar sablīvēties kopā, nekas no nekā nevar radīt kaut ko un, lūk tā ir teorija, kura mācību skolās tiek pasniegta kā fakts.

Sekojošie fakti un pierādījumi ir ņemti arī atsaucoties uz zinātnieka Vance Ferrell izdotās grāmatas – The Evolution Cruncher.

  • Nebūtība nevar radīt karstumu – nevar rasties karstums bez enerģijas avota.
  • Vakuumam nav blīvuma – evolucionāri uzskata, ka šī nebūtība sablīvējās un tāpēc radās lielais sprādziens, bet absolūts vakuums ir pretējs absolūtam sabiezējumam.
  • Nav aizdedzes, kas uzspridzinātu šo nebūtību – nebija ne uguns, ne sērkociņu. Nebija ķīmiskie elementi, kas radītu eksploziju, un tā arī nevarēja būt nukleāra eksplozija, jo nepastāvēja atomu.
  • Nevar izplesties tas, kas patiesībā neeksistē – ja arī būtu izplešanās, tad nav gravitācijas, kas apturētu izplešanos un izveidotu planētas.
  • Daļiņas nemaina virzienu – ja liels sprādziens izplata savas sprādziena daļiņas un visumā, kur nav gravitācijas šīs daļiņas nekad nevar mainīt savu virzienu, bet turpina savu izplešanās virzību mūžīgi, nekas šīm daļiņām nevar likt mainīt savu koordināciju. Daļiņas nemainīs savu vektoru (ātrumu un virzienu) un nekas nevar likt tām sanākt kopā un radīt gāzes mākoņus.
  • Nejauša eksplozija nevar radīt orbītas – visdrīzāk sprādziena rezultātā šīs planētas iekristu kādā lielākā planētā, nevis radītu ciklisku riņķošanu apkārt kādam citam objektam.
  • Nav arī izskaidrojams galaktiku izveidei, kas atbilstu Lielā sprādziena teorijai. Nav izskaidrojums, kā var no nekā izveidoties galaktikas un galaktiku pāri. Kas ir šis spēks, kas radījis visas zvaigznes vienkopus un virza tās uz centru. Tāpat, ja visums būtu miljardiem gadu vecs, tad šīs spirāļu asis jau sen būtu zudušas un ievērpušās galaktikas centrā.
  • Visumā ir sastopamas neskaitāmi daudz zvaigznes un relatīvi maz gāzes, bet lielā sprādziena rezultātā vajadzētu būt bijis otrādi – pilns ar gāzi un nav zvaigžņu.
  • Pētot zvaigžņu veidošanās teoriju,zvaigznu_grafiks.jpgtad jāatzīmē, ka Visumā nav sastopamas pirmās paaudzes zvaigznes jeb III zvaigznes, kuras sastāvs ir tikai hidrogēns un hēlijs, no kurām radās II paaudzes zvaigznes. Turklāt no II paaudzes zvaigznēm radās I paaudzes zvaigznes. Visumā ir tikai sastopamas I un II paaudzes zvaigznes, kas neapšaubāmi norāda par šīs teorijas nepareizību. Jo pēc šīs teorijas vadoties visumam vajadzētu būt pārklātam ar III jeb pirmās paaudzes zvaigznēm.(Papildus informācija: Issac Assimov –Assimov’s New guide to science 1984)
  • Sablīvēta gāze, kas pēc evolucionāru domām rada zvaigznes, nevar radīt zvaigznes, kas griežas ap savu asi. Dažām milzīgām zvaigznēm apgriešanās periods ir tikai sešas stundas, tas nozīmē, ka nav iespējams no gāzes mākoņiem rasties tik ļoti ātri rotējošai zvaigznei. Evolucionāri izsaka pieņēmumu, ka kaut kas ir licis viņām griezties ļoti ātri, bet vēlāk tās samazina ātrumu uz ko paši nevar rast atbildi.
  • Nav izskaidrojuma kā planētas var tik ātri riņķot ap sauli, salīdzinot ar pašu sauli. Ja pati saule griežas lēni ap savu asi, tad tiek pilnīgi apgāzta teorija, ka centrs izlidina ārā no sevis pavadoņu, tad teorētiski centram ir jāgriežas daudz ātrāk par ātrumu ar kādu riņķo pavadoņi. Bet planētas riņķo ap sauli daudz ātrāk, nekā saule griežas ap savu asi. Tātad, ja saule ir zaudējusi savu griešanās ātrumu, tad kāpēc planētas to nav zaudējušas?
  • Viena trešā daļa no saules sistēmas planētu pavadoņiem griežas pretējā virzienā jeb pretēji citiem pavadoņiem. Kā arī planētas Urāns un Venēra griežas pretējā orbītas virzienā, salīdzinot ar zeme_meness_grafiks.jpgpārējām 7 planētām. Pēc lielā sprādziena teorijas visiem šiem objektiem, būtu jāriņķo vienā pulksteņrādītāja virzienā.
  • Mēness putekļi uzrāda, ka gan Mēness, gan Zeme ir jauni. Evolucionāri uzskata, ka Zemes un Mēness vecums ir līdzīgs – miljardiem gadu. Ja tā būtu patiesība, tad putekļu slānim, kas atrodas uz Mēness, būtu jābūt 32-97 km biezam. Bet, kad Nasa apciemoja Mēnesi, tad tika atklāts, ka uz Mēness atrodas tikai 7.42 cm biezs putekļu slānis. Tas norāda, ka Mēness vecums ir ap 6000 – 8000 gadus vecs. Jo tika aprēķināts, ka Mēness katru gadu spēj uzkrāt 4/10000 daļu no collas kosmosa putekļu.
  • Mēness attālums – jau sen ir atklāts, ka Mēness no Zemes attālinās par vidēji 4 cm gadā. Patiesībā šis rādītājs pirms tam varētu būt bijis pat vēl lielāks. Arī nav iespējams, ka Mēness ir spējis būt tuvāk par 18 400 km, jo pretējā gadījumā mūsu planēta to vienkārši sadragātu un radītu lielizmēra kataklizmu. Tāpēc pēc šī fakta vadoties, Mēness vecums nevar būt vecāks par 20 -30 000 gadu.

 

Video sižets, kur visums ir pierādījums Radītāja eksistencei:

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs

Neesi reģistrējies?

Aizmirsi paroli?

Raksta atsauces

1. Mozus grāmata 1:1-31

Commentary on the Torah with by Richard Elliot Friedman, 2003

Bībele, 1965. Gada izdevuma revidētais teksts ar pielikumiem

Marshall - The Case of Inelligent Evolution

Vance Ferrel - The Evolution Cruncher

Gitt - Information, Science and Biology

Kent Hovind semināru sērijas