Pirmais pants Torā

Pirmais pants Torā

Pievienots 06.05.2018

Pirmais teikums Torā (1. Mozus 1:1) iespējams ir visslavenākā frāze, kas jebkad tikusi uzrakstīta. Turklāt tas iespējams ir visdziļākais apgalvojums kāds jebkad veikts.

 

בְּרֵאשִׁית בָּרָא אֱלֹהִים אֵת הַשָּׁמַיִם וְאֵת הָאָרֶץ׃

 

 

Kāds tad ir tulkojums?

Tradicionālais tulkojums ir labi zināms: "Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi". To sauc par tradicionālo tulkojumu, jo tas ir bijis dominējošais tulkojums kopš grieķu Septuagint, pirmā pilnā ebreju Bībeles tulkojuma (grieķu valodā).

 

Taču rabīns un Toras komentētājs Raši ierosinājis, ka šis pants varētu būt palīgteikums, tulkojot to šādi:

"Kad Eloḫim sāka radīt debesis un zemi,"

 

Raši šo ierosinājumu pamatoja ar to, ka liekas neloģiski pieminēt ūdeni (kā dziļumus) pirms Eloḫim to vēl bija radījis (pieņemot, ka אָרֶץ ir tikai sausā zemes daļa), kā arī ar vairākiem citiem, zemāk apskatītiem argumentiem. Palīgteikuma uztveršana šajā šajā pantā nav gramatiski vienkārša, tā ir sarežģīta un nedaudz neveikla, tomēr dod mums papildus izpratni par radīšanu.

 

 

No Rambana komentāriem:

Rambans par problēmu, ar ko sastapās Raši, tulkojot pirmo pantu pēc tradicionālā tulkojuma:

Viena no sarežģītībām ar ko sastapās Raši cenšoties iztulkot pirmo pantu, ir, kā viņš sacījis, ka, ja šis pants ir domāts, lai mācītu secību, kādā tika radītas šīs lietas (debesis, zeme, utt.), apgalvojot, ka tās tika radītas pirmās, tur vajadzētu būt rakstītam בָּרִאשׁוֹנָה (sākumā), nevis konstruktīvais locījums בְּרֵאשִׁית (... sākumā), jo Svētajos Rakstos nav cita gadījuma, kur vārds nav saistīts ar sekojošo vārdu.

Rambans sniedz divus piemērus, lai pierādītu, ka nav vienmēr saistīts ar sekojošo vārdu:

Bet šajā pantā (Jesajas 46:10) “Es no sākuma pasludināju gala iznākumu..”, nav “no [kā?] sākuma”. Un pat, ja pievieno vārdam netiešu teikuma priekšmetu - lietu, tad pants tiktu tulkots, kā “Es no lietas sākuma pasludināju lietas gala iznākumu”. Tad šajā pantā tāpat var pievienot netiešu vārdu viss un tulkot “Visa sākumā, Eloḫim radīja..”.

Otrais piemērs:

Un arī “Viņš izvēlējās sākumu (בְּרֵאשִׁית) sev” (5. Mozus 33:21), kur pants nepaskaidro par kā sākumu tiek runāts.

Rambans piezīmē, ka šis arguments nebija vienīgā problēma ar ko sastapās Raši:

Un Raši piedāvāja citus argumentus pret šo interpretāciju, kurā בָּרָא tiek tulkots kā “Viņš radīja”. Tagad klausieties šī panta interpretāciju saskaņā ar tā vienkāršo nozīmi, tīri un saprotami: Tas Svētais, lai slavēts Viņš, radīja visas radības no absolūtas nebūtības. Mums nav vārdu Svētajā Mēlē (ivritā), lai aprakstītu ideju par kaut kā iznešanu no nekā, izņemot vārdu בָּרָא , parasti tulkotu, kā “radīt”. Taču nekas, kas “veidots zem saules” vai virs tās, nesāk eksistēt no nekā. Drīzāk, Visaugstais ienesa būtībā no pilnīgas, absolūtas nebūtības ārkārtīgi labu pirmējo būtību ar praktiski nekādu saturu. Bet šī būtība ir tikai potenciāls, lai radītu citas lietas, gatavas saņemt formu un kļūt no potenciālām par reālām. Tā ir tā pirmējā viela, ko grieķi sauca par υλη (hiuli). Un pēc šīs hiuli Radītājs neradīja no nekā. Tā vietā Viņš veidoja, un Viņš iznesa visas lietas būtībā no hiuli, piešķirot tām formu un pilnveidojot tās.

Rambans turpina diskutēt par pirmējo vielu hiuli:

Tev vajadzētu zināt, ka debesis un viss, kas tajā, ir no vienas pirmējās vielas, un zeme un viss, kas tajā, ir no citas, atšķirīgas pirmējās vielas. Svētais, lai slavēts Viņš, radīja šīs abas no nekā. Tikai šīs divas lietas tika radītas no nekā. Un viss pārējais visumā tika radīts no tām. Tā viela, kuru grieķi sauca par hiuli, tiek saukta תֹהוּ tohu Svētajā Mēlē (ivritā). Vārds tohu ir radniecīgs vārdam תוהא (nožēla), kas atrodams Gudro izteicienā “kad viņš nožēlo savus pirmos darbus” (Kiddushin 40b). Jo, kad persona mēģina gudrot vārdu (šim hiuli), viņš to nožēlo un pārdomā, lai sauktu to kādā citā vārdā, jo tam nav vēl nekāda forma, kurai kāds vārds varētu būt kaut nedaudz piemērots. Un forma, ko šī hiuli viela ir pieņēmusi, Svētajā Mēlē tiek saukta בֹהוּ bohu. Šis vārds ir saīsināts saliktenis no vārdiem bo hu בוֹ הוּא (tajā/iekš viņa), kas paskaidro, ka ir forma šajā hiuli. Tas ir tas, ko Svētie Raksti saka: Viņš izplētīs pār to mērāmo auklu - tohu un akmeņus - bohu (Jesajas 34:11). Ar mērāmo auklu domājot instrumentu ar kuru celtnieki apzīmē būves plānojumu - to, ko cenšas sasniegt. Un akmeņi ir kā materiāls būvniecībai. Līdzīgi, stāv rakstīts, ka tie tiek uzskatīti par nebūtību un tohu pirms viņa (Jesajas 40:17), jo tohu ir solis pēc nebūtības, taču tā nav materiāla būtne. Un tā arī ir rakstīts Sefer Yetzirah (2:6): Viņš radīja vielu no tohu, un tādējādi pārveidoja neko par kaut ko.

(No Rambana Toras komentāriem)

 

 

Kāpēc ar šo pantu sākas Tora - likumu grāmata?

Rabīns Ichak stāsta: Torai, kas ir Israēlas likumu grāmata, vajadzētu sākties ar pantu "Šis mēnesis lai jums ir pirmais mēnešu vidū, ar šo mēnesi lai jums iesākas gads." (2. Mozus 12:2), kurš ir pirmais likums, kas dots Israēla bērniem. Kāds tad ir iemesls tam, ka Tora tā vietā sākas ar radīšanas apskatu?

"Viņš rādīja Savai tautai Savus varenuma pilnos darbus, tai nododams citu tautu mantojumu." (Psalmi 111:6)

Lai cilvēkiem, kuri teiktu Israēlai: "Jūs esat zagļi, jo jūs ieņēmāt septiņas Kanaana zemes ar varu", Israēla bērni varētu atbildēt: "Visa zeme pieder Svētajam, slava Viņam, Viņš to radīja un deva, kam uzskatīja par pienācīgu. Un, kad gribēja tad ņēma no tiem un deva mums." (Raši komentārs no 187. gada)

 

Šis raksts tiks papildināts...

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs

Neesi reģistrējies?

Aizmirsi paroli?

Raksta atsauces

https://answersingenesis.org/hermeneutics/have-we-misunderstood-genesis-11/

https://creation.com/syntax-in-genesis-1

Rabīna Raši Toras komentāri
Rambana Toras komentāri