Pirmatnējā daba

Pirmatnējā daba

Pievienots 15.08.2016

Pirmatnējā daba, zeme šķērsgriezumā

 Pirms, aptuveni, 5780 gadiem, kad Radītājs radīja zemi, Viņš to radīja pilnīgu. Zeme pēc 7 dienām, kā liecina atradnes, izskatījās ļoti skaista, ar patīkamu klimatu un perfekti piemērotu vidi visām tajā dzīvojošajām būtnēm. Tomēr pēc 1656 gadiem Dievs, dēļ cilvēka ļaunuma, nolēma mainīt radīto harmoniju. Klimata kondīcija sākotnēji bija daudz vienveidīgāka, nekā tā ir šodien. Arī ūdeņu temperatūra bija tikpat vienveidīga, jo siltais klimats aptvēra visu zemi. Torā un Bībelē Genesis (1:6-1:8) ir minēts par atdalīto ūdens velvi, kas sniedzas debesīs, kas arī ir izskaidrojums ļoti daudzām parādībām, ģeoloģiskajiem pierādījumiem un vēstures faktiem. Arī mūsdienās astronomi ir atklājuši procentuāli lielu ūdens daudzumu ozona slāņa sastāvā. Šai ūdens velvei patiesībā bija ļoti liela nozīme, tā radīja patīkamu vienveidīgu tropu/subtropu klimatu, aizsargāja no kaitīgās radiācijas un nodrošināja atmosfēras spiedienu. Visa zeme bija vienveidīgā klimatā un nepastāvēja arktiski aukstie reģioni, kas arī ir izskaidrojums tam, ka ģeologi Antarktīdas Horlika kalnos atrada akmeņogles, Pētnieks Barons Tolls atrada zoben-zoba tīģera paliekas (saber-toothed cat), kā arī plūmju kokus ar zaļām lapām un gataviem augļiem. Mitro klimatu, iespējams, radīja tvaiki, kas nāca no ūdens velves, bet siltumnīcas efektu radīja ūdens velve. Arī zemes reljefs bija salīdzinoši līdzenāks, tāpat arī kalni, iespējams, ka nebija tik daudz. Jo, analizējot plūdu nodarītās, sekas ir noskaidrots, ka zeme tika pilnībā izmainīta. Tāpat ir iespējams, ka nav bijuši tik dziļi okeāni, kā mūsdienās, kas sniedzas līdz 8 km dziļumam. Teorētiski varētu būt bijušas tikai lielas un platas upes un neliela izmēra jūras. Kā, piemēram, 4 upes, kas iztecēja no Ēdenes dārza (Genesis 2:10) –ods.png Pišon, Gihon, Tigris un Eifrates.


  Pazūdot šai ūdens velvei, arī gaisa sastāvs ir ļoti mainījies, skatieties arī sadaļu par Grēku Plūdiem. Atsaucoties uz zinātnieku atklājumiem žurnālā Time, 9 Novembra, 1987. gada izdevumu, tika izpētīts gaisa burbulis, kurš atrodas dzintara akmenī. Šajā gaisa burbulī ir par 50% lielāka skābekļa koncentrācija nekā tā ir sastopama šodien. Mūsdienās skābekļa sastāvs atmosfērā sastāda tikai 21%, bet šajā gaisa burbulī tas sastādīja 32%. Vēlāk 2000. gadā pēc rūpīgākas izpētes zinātnieki apstiprināja un atklāja žurnālā„The New Scientist Magazine”, ka šie dzintara gaisa burbuļi vietās sastāda pat 35radiacija_zeme.jpg% skābekli un daudz augstāku CO2 līmeni, nekā tas ir sastopams šodien. Kā arī citi dzintaru pētījumi atklāj faktu, ka atmosfēras spiediens ir bijis līdz pat 2 reizēm lielāks.


 Kā redzams attēlos, tad ūdens velve bija kā zemes aizsargs, kas pasargāja zemi no kaitīgajiem starojumiem. Kā īpaši kaitīgajiem Gamma un X-staru starojumiem, kā arī ultra violetajiem stariem, kuri arī ir iemesli saules ietekmei uz ādas vēzi. Patiesībā šo starojumu ietekmē nevis rodas evolūcija, bet drīzāk gan var tikt iznicināts viss dzīvais.
 Gaismas spektrs netika bloķēts ar ūdens velvi debesīs, jo augi nespēj augt bez saules gaismas. Kā liecina fosiliju atradnes, tad augi bija ar izteiktu veģetitāti. Tātad, ja gaisma spēja bez traucējumiem nokļūt uz zemes un dot vajadzīgo hlorofilu, tad arī senie cilvēki spēja redzēt debesis un zvaigznes. Teorētiski šī ūdens velve kalpoja arī kā astronomijas observatorija, kur šī ūdens velve kā liela lupa spēja palielināt redzamo zvaigžņu gaismu vairākas reizes. Iespējams, tas deva vērtīgas astronomijas zināšanas šiem senajiem cilvēkiem.



 Tātad visu šo puzli, saliekot vienā bildē, mēs atklājam, ka sākotnēji klimats bija daudz pateicīgāks dzīvībai. Visa zeme tika radīta, kā inkubators, lai viss, kas tajā atrodas būtu pilnīgs un absolūts, kā Dievs to sākotnēji vēlējās. Kaitīgo starojumu bloķēšana, lielais skābekļa daudzums atmosfērā - cilvēku un dzīvnieku asinīs, palielinātais atmosfēras spiediens, pateicīgie klimata apstākļi, pilnīga un absolūta barība nodrošināja ne tikai ilgu un veselīgu dzīvi, bet arī izteiktu spēku un atlētiskumu. Šie un citi faktori bija viss nepieciešamais, lai cilvēka organisms spētu pilnvērtīgi funkcionēt, jo mūsdienu neveselīgais dzīvesveids un piesārņotā daba, nevis rada evolūciju, bet otrādi - deģenerāciju.

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs

Neesi reģistrējies?

Aizmirsi paroli?

Raksta atsauces

Commentary on the Torah with by Richard Elliot Friedman, 2003

Bībele, 1965. Gada izdevuma revidētais teksts ar pielikumiem

Marshall - The Case of Inelligent Evolution

Vance Ferrel - The Evolution Cruncher

Gitt - Information, Science and Biology

Kent Hovind semināru sērijas